Meklēt

Intervija ar Sri Guru Jogi Matsyendranathu Maharadžu

guru-photo.jpg

Es saņēmu savu vārdu no mana Guru. Mans Guru, Šri Yogi Mitleshnaths, nolēma, ka šis vārds man atbilst. Mūsu tradīcijā ir pieņemts vismaz divas vissvarīgākās dikšas (iniciācijas) saņemt no diviem dažādiem skolotājiem. Var būt pat 5 dažādi guru, tik cik dikšas. Man arī ir 3 Guru tradīcijā. Daži Nathi bija pārsteigti, ka man ir tāds vārds, jo Matsyendranaths bija Gorakšanatha skolotājs, kurš ir daudzu Nathu Išta Devata (izvēlētā Devata). Lai ar kā, Natha jogu tradīcijā, priekšroka tiek dota Gorakšanatham, kā tradīcijas dibinātājam. Lai gan tādu vārdu pieņemt nav viegli, mans Guru izlēma ka nodos man šādu vārdu iniciācijas laikā un pieņēma mani par mācekli. Visu iniciāciju laikā vārds nav bijis mainīts. 
Indijā Matsyendranathu pazīst kā kā Tantriskas tradīcijas dibinātāju, bet tai pašā laikā arī kā Jogas tradīcijas dibinātāju. Viņš ir Nepālas patrons-aizsargs, un Katmandu ir divi tempļi par godu viņam, bet tajā laikā viņa mācītā tantriskā sistēma Kaula netika mācīta, vai pareizāk sakot, atradusi vai pieņēmusi citu formu, citādu nekā Gorakšanatha sekotāji praktizē. Gorakšanatha tradīcijā pamatā tiek praktizēta HaTha joga. 
Izcilais Kašmiras Šivaisma guru, Abhinava Gupta, un citi Šakti kultu skolotāji, daudz ko pārņēma no Matsyendranatha. Protams, man līmenis nav tāds pats kā tam Matsyendranatham, kurš dzīvoja ap gadsimtu atpakaļ. Lai arī kā, mani skolotāji, ņemot vērā manu padziļināto interesi par Tantru un mana horoskopa informāciju, izlēma ka tāds vārds man atbilst. Ir daudz informācijas par Matsyendranathu un Gorakšanathu un ar viņu saistītiem notikumiem vēsturē. Daudziem no tiem vajag paskaidrojumu, lai saprastu to jēgu, kā piemēram, kā Tantra ietekmē HatHa jogas praksi, kā tās ir savstarpēji savienotas. To ļoti svarīgi zināt praktiķiem. 

Kapēc Indija?

-Es sāku savus garīgos meklējumus ne Indijā, bet Padomju Savienībā, vēl pirms tā sabruka. Tajā laikā tikai sāka atklāti runāt par jogu. Man bija nepietiekami informācijas, kas bija pieejama Krievijā. Tad nebija tāda daudzuma skolotāju un skolu, kā tagad. Daudzi praktizēja slepeni, kāds ieslīga savās mistiskajās spekulācijās, kāds balstījās uz pieejamo informāciju, ko sniedza Rietumos pazīstamie skolotāji, un kāds devās pats uz Indiju – zemi no kuras joga nāk. Domāju, katrs Kreivijas jogs kaut kādā mērā, tāda vai šādā veidā, saskārās ar visiem šiem trim variantiem. Es aizbraucu uz Indiju, cerībā atrast Nathus. Mana komunikācijas pieredze ar jogas meistariem un citu mistisko garīgo tradīciju pārstāvjiem un to pārstāvjiem no citām valstīm (lielu daļu laika esmu pavadījis Dienvidkorejā, kā arī apbraukājis gandrīz visu Dienvidaustrum Āziju) ļāvis sarezēt un izprast, cik dažādas ir metodikas darbam ar ķermeni un apziņu. Bet Indija man ir tik tuva, dēļ viņas dažādajām un senajām garīgajām sistēmām, kuras pastāvīgi ir pilnveidojušās. Tās nevar pat teorētiski apgūt pa vienu dzīvi, nerunājot pat par visām citām, pasaulē eksistējošajām. Indijā es atrados izvēles priekšā, es sapratu, ka vajag izvēlēties ko vienu un rakt dziļi, praktizēt, krāt pieredzi. Jāsaka, pieredze ir tieši vissvērtīgākais, tieši tāpēc Gorakšanaths runāja par tās nozīmīgumu pār visu pārējo (zināšanām-jnanu u.c.).. Pie visa var piebilst, ka tiesi Gorakšanatha tradīcija, no vienas puses, ļauj iepazīt dažādās hinduisma mistiskās garīgās sistēmas, kurām ir cieša saikne ar Nathismu, caur darbu ar ķermeni un apziņu, no otras puses – Gorakšanatha jogiskais ordenis bija ārpus induisma- ja tā var teikt. Par Nathu var tikt pieņemts jebkurš cilvēks, kurš dziļi izprot to mācību, neatkarībā no tā kastas un citiem sociāli-reliģioziem ierobežojumiem, kuri Indijā joprojām pastāv. Protams, Jogā arī ir ierobežojumi, bet tie attiecas uz Sadhanu. Patisībā, Joga pieņem jebkādu pasaules redzējumu, bet tas, ka mēs galvenokārt pielūdzam Guru un galveno tradīcijas Guru un dibinātāju Gorakšanathu, ko uzskatam par Šivas avatāru, tajā ir liela jēga un ļoti lielas priekšrocības. Austrumos cienīga attieksme pret Skolotāju spēlē lielu lomu praksē, neatkarīgi no tā, kas tā ir par mācību. Gorakšanaths ir joginu aizsargs. Guru uzdevums ir nepiesaistīt skolnieku sev vai vēl kam citam, bet palīdzēt atrast sevi, realizēt savas spējas, dotās no aukstākā, pie kam nav svarīgi kam tu tici – kristietības, budisma, induistiskajām vai daosa dogmām. Galvenais lai tu kļūsti pilnīgāks vispār, dzīvojot harmonijā ar apkārtējo vidi. Nathu tradīcija sastāv no 12 galvenajiem atzariem, no kuriem daži ir musulmanisma, sastīti ar budisma, vaišnavisma u.c. virzienu ievirzi. Nathu joga nenoliedz nevienu reliģiozu doktrīnu, bet arī neapgalvo, ka katram Natham ir jātic kaut kam noteiktam jogas veidam vai virzienam, reliģijai, kuru pašlaik ir liela dažādība. Tam ir grūti noticēt, bet tas tā ir. Daži mani skolnieki, ieraugot Nathus, bija galēji pārsteigti, ka tā sadhu kategorija, neskatoties ka dzīvo Indijā, nav līdzīgi vairākumam hindu, ne pēc ārienes, ne pēc uzvedības manierēm, ne domāšanā. Pat, kļūstoto par Sanjasinu un izvēloties šo tradīciju galēji, es nejutu noslēgtību šajā sistēmā un izolētību no citām mistiskajām tradīcijām un reliģijām. Tieši pretēji – man ir vieglāk viņus saprast un izprast bez fanātisma, savukārt viņu pieredze ļauj izprast dziļāk Nathu tradīciju. 

Kādā veidā Jūs atradāt Nathus ?

-Padzīvojis Indijā un parunājis ar vietējiem cilvēkiem, es sapratu kur viņus meklēt. Atradis viņus, es sapratu, ka par viņiem neko tā īsti arī nezinu, viss, ko mācījuši kaut kāda veida neo-nathi Rietumos, un vienkārši visādi ezotēriķi, bijis tikai nosaukums. Man nācās ļoti daudz ko pārskatīt, kas skar Jogu kopumā, neskatoties uz to ka man jau bija stāžs asanu un pranajamu praksē, es tās sāku uztvert pavisam savādāk. Pirmo laiku, neskatoties uz laipno attieksmi pret mani, mani brāļi ne pārāk tiecās ar mani apspriest Augstākās tēmas. Atrodoties mandirā (templī) es izgāju pārbaudi uz uzticību un noturību tradīcijā. Sākumā es viņiem biju praktizējošs parastais cilvēks, kurš uz laiku dzīvo templī, lai gan pat mūki (sanjasini) nevar tur palikt ilgāk kā par 3 dienām. Bet pēc pāris mēnešiem mans Guru nodeva man dikšu, un es kļuvu par mūku – sanjasinu. Ar laiku es kļuvu par savējo „sadhu kolektīvā” un Skolotājs pat iecēla mani par neliela tempļa uzraugu Balja pilsētā. No sākuma Guru man teica, ka es kļūšu par sanjasinu-daršani pēc gadiem 40 gadu vecuma, bet pēc vairāku gadu apmācības, viņš teica, ka nu es esmu tam gatavs – saņemt čira (augstāko) iniciāciju. Tagad mani sauc Jogi Matsyendranath Maharadžs. Jogi un Nath tiek pievienoti mūsu tradicijā, bet maharadžs ir tas, kas pieņēmis sanjasu. 

Kapēc tieši šī tradīcija?

-Tapēc, ka visas tradicionālās jogas skolas, šādā vai tādā apjomā daudz ko ņēmuši tieši no Nathiem, Gorakšanatha sekotājiem. Nathu Siddhanta (mācība) ir virzīta tieši uz Jogu, tā dod sapratni kas ir pinda (ķermenis), kā ar to strādāt. Pasaules redzējums ir saistīts ar HaTha jogu, ko tādā apjomā es neesmu sastapis citās tradīcijās. Daudzās citās tradīicijās, visdrīzāk, joga bijusi tikai tas elements, ko uzklāj uz tā, ko skola pati par sevi izsaka kopumā. Vēl ir mūsdienu modernās jogas skolas, kas pieder pie vedantas vai vaišnavisma, bet tikai formāli, iekšēji viņas praktiski māca tikai jogas praksi. Kas attiecas uz Gorakšanathu, tad kaija-sadhana (ķermeņa prakse) tiek izskatīta ne tikai kā kāds šīs skolas instruments, bet gan tā ir saistīta ar pamat pasaules redzējumu, kam ir ļoti liela nozīme. Es neizskatu jogu vienkārši kā rītafizkultūru vai ķermeņa lokanuma vingrinājuus, tā vietā jau var izvēlieties skādu vienkāŗšākku praksi ar ķermeni, kuru ir pietiekami daudz. Joga ir kas daudz vairāk kā ārstnieciskā fizkultūra. 

Kur ir šīs tradīcijas atšķirība no pie mums Rietumos jau „izreklamētām un populārām” skolām, kā Patabhji Džoisa, Ajangara un Bikrama ? 

- Viņu skolas, un Krišnamačarjas arī, patiesība ir metodiku sintēze, kuras viņi aizņēmušies un izkārtojuši pēc diezgan nesenu skolotāju tekstiem, kā Svatmarama, Gheranda. Un tad vēl tikai kaut kādā daļā, jo to, ko viņi māca, pat neatradīsiet visos šajos tekstos. Viņu joga ir tieši Rietumiem orientēts produkts. Es negribu teikt, ka tajā nav nekā vērtīga, viņi ir izveidojuši mūsdienu jogas pasaulē daudz ko. Vēl var minēt daudz skolas, bet visa pamatproblēma ir tā, ka viņi sašķeļ jogu stilos, daļās, bet tas veido cilvēkiem ierobežotu un nefleksiblu redzējumu par jogas praksi kā tādu, kas stipri atšķiras no Nathiem. Stāsts par cilvēka situāciju, kurš grib sākt praktizēt HaTah jogu, atgādina stāstu par simtkāji, kurai uzdeva jautājumu, kā viņam izdodas sinhronozēt katras kājas darbību. Rezultātā, sākot par to pastiprināti domāt, viņa vairs nevarēja pastaigāt. Mēs tā pat tagad nezinam, ko praktizēja pats Krišnamačarja, jo katrs viņa skolnieks māca kaut kādu citu-savu stilu un uzskata to par pareizāko, pie kam, stili ir pavisam dažādi. Vēl jo vairāk, Nathi nav tikai ierobežoti darbā ar ķermeni, eksistē arī mantra joga, tantriskās sadhanas. Ne Ajengars, ne Patabhi Džois nemāca tās. Pareizāk būtu nosaukt viņu sistēmu par „pustradicionālu”. Savā laikā Gorakšanaths arī paņēma daudz labākā no tā laika tradicionālajām skolām. Bet Nathi nekad nav centušies iet roku rokā ar laiku, attīstīties, bez atspaida uz pašu pamatu – agrākām tradicionālām sistēmām. Tādēļ sistēma nav duāla un sadalāmā daļās – tās mistiskajā un praktiskajā daļās. Un tādēļ nav iespējams mācīt Rietumniekus tikai praktiskajai daļā. Svarīgi arī kas cits. Es mācu to stilu, ko apguvuGorakšanatha Manadirā. Viņā ietilpst sukšma-vjajama, kas atšķiras no tās, ko mača Dhirendri Brahmačari. Tikai pēc vjamu apgūšanas, kad ķermenī nav vairs bloku, un enerģija brīvi cirkulē, mēs strādājam ar asanām. Savās nodarbībās es cenšos jau no pašā sākuma ielikt sapratni, kas ir asana, kas pranajama, viņu pamat - garīgo aspektus, un tad ķeramies pie prakses. Es paskaidroju pamat asanu traktējumu no senākajiem mūsu skolas tekstiem, kā „Siddha-siddhanta-paddhati”, „Gorakša-vačana-sangraha”, „VIveka-martanda” un citiem. Skaidrs, ka daudz atkarīgs no prakses, bet no paša sākuma vajag zināt, kas ir pareiza asana HaTha jogā, un tikai tad tās prakse, kas aprakstītas vēlākos tekstos, tā var gūt vairāk panākumu un jēgas no prakses. Es netaisos pretstatīt savu mācību citiem mūsdienu meistariem, tā Nathiem nav pieņemts. Visi šie stili ir akceptējami. Nathu tradīcija nav stils, tas ir kas dziļāks. Nav svarīga forma, bet viens piepildījums/saturs. 

Kas ir Jūsu Guru? Kā jūs viņu atradāt, kā sapratāt ka tas ir tieši viņš ?

- Mans Guru ir SriYogi Mitleshnatha Maharadžs, satiku vņu Gorakhpurā. Tā ir pilsēta Indijas ziemeļos, kas nosaukta Gorakšanatha vārdā, kuru Nathi uzskata par Šivas Avatāru. Es neizvēlējos Guru- tas notika dabīgā veidā. Kad es dzīvoju templī, kur praktizēju sukšma-vjajamu, asanas u.t.t., manā istabā ienāca Sadhu, es nezināju ka viņš ir Guru un par viņa mistiskajām spējām. Viņš man nestāstīja neko par Jogu, atšķirībā no visiem tiem cilvēkiem, kas gāja uz rīta nodarbībām. Viņš tikai pateica kā labāk izvietot asanu no rīta, kad pamosties, un ka uzreiz vajag apmazgāties un ar nevienu nerunāt, bet uzreiz sākt praktizēt mantra jogu. Viņš stāstīja vienkāršas lietas, bet kas momentāli strādāja, kad tās izpildīja. No paša sākuma, kā es ar viņu tikos, es jutu ka man blakām ir cita realitāte, kuru man neviens cits nebija spējis dot. Līdzīgas sajūtas mani jau iepriekš periodiski bija apmeklējušas, kad es eksperimentēju ar dažādām praksēm, bet šeit tas notika pats par sevi. Es pajautāju skolotājam : ”kas Jūs esat- Guru ?”, bet viņš mierīgi atbildēja –„jā”. Vēlāk ar brāļiem mēs templī vadījām pudžas, kur es bijunpalīgs, un vakarā gāju pie Guru uz istabu, runāt par dažādām tēmām. Skolotājs zināja visas manas domas, līdzās ar viņu nevajadzēja praktizēt nekādu jogu, mistiskas pieredzes gūšanai, es daudz ko mācījos, vienkārši ar viņu komunicējot un atrodoties blakām. Viņš atbildēja vienmēr tik vienkārši un īsi, tajā pašā laikā precīzi un izsmeļoši, kas es brīnījos, kā var tik daudz iznāšanu nodot tik īsā laikā manam vājajam intelektam? Guru ir liels eksperts tantrās, viņš man paskaidroja daudzas tradīcijas nianses. Pa visu to laiku, ar mani notika dadz kas tāds, kam grūti noticēt prāta līmenī, tas, kas rakstīts par siddhām mākslas literatūrā – nav izdomājums. Pats Guru ir pietiekami kautrīgs un neuzkrītošs, un bieži pat teica, ka viņš nemaz nav Guru un ka Guru tradīcijā ir tikia viens – tas ir Gorakšanaths – bet man tas ir vins un tas pats – viena un tā pati persona. 

Kāda vieta praksē atvēlēta HaTha, tas ir darbam ar ķermeni?

-Gorakša-vačana-sangrahā Gorakšanaths runā par to, ka visi ķermeņi ir bijuši radīti no Bindu. Bindu ir tas, kas savieno sevī Šivas un Šakti tattvas, Ha un Tha. Punkts simbolizē ne tikai pilnīgu veselumu, bet arī cilvēka ķermeņa identumu ar Visuma ķermeni. Mūsu cilvēciskais ķermenis nav nekas atsevišķs no Gara-Dvēseles. HaTha jogā mēs gūstam visas savas fiziskās būtības vienotību, un pamazām mēs padaram mūsu fizisko ķermeni garīgu, mēs kļūstam par garīgu būtni fiziskā ķermenī ! Darbs ar kermeni mums palīdz saprast, ka Gars tā nav pasaka, kas parakstīts grāmatās un ne filozofu sapiņķerētās spekulācijas. Gars ir pilnīgi reāls un mēs to izjūtam kā mūsu pašu pieredzi. Sanskritā vārds „Pinda” tulkojas ne tikai kā vārdu „kaija” un „deha” (ķermenis) sinonīms, bet arī kā „balons, aplis”. Tas ir kā „bindu” un „brahmanda” (Visums). Pinda – balons – ir vide, kas ir līdzsvarota. Paskatieties uz zīmēm Iņ un Jaņ, viņas kopā veido apli, divas šīs daļas atrodas pilnīgā harmonijā. HaTha – tas ir tas pats. „ķermenis – tas ir aplis, balons. Pie pilnīgi sabalansēta ķermeņa, Jūs gūstat vienotumu HaTha jogā, un pareizas metodes HaTha jogā ved uz to, bet nepareizas – tieši uz pretējo. Darbs ar ķermeni, tā ir bāze, fundaments, bez kuras cilvēks nespēja pareizi saprast, kas ir meditācija. Kad ķermenis ir viengabalains, kā aplis, bumba, jūsu Apziņa kļūst kā spogulis, kas visas parādības atspoguļo tīrā veidā. Tā mani mācījis mans Guru un tā mācu es. Mans Guru saka, ka caur darbu ar ķermeni, tu gūsti pareizu visu garīgo sistēmu redzējumu. Tapēc HaTha joga un sava fiziskā ķermeņa pilnveidošana atspoguļosies arī garīgajā redzējumā. Kas ir ķermenis ? Palūkosimies uz to no tantru redzējuma – tas ir Atma, pie kam Nathi par to uzskata ne ko abstraktu un attālinātu, bet tieši fizisko ķermeni. Atma, Šiva un Šakti – trī spamat tattvas. Šakti izpaužas sukšma šarira (smalkajā ķermenī), Šiva - karana šarira (причинное тело), Šakti (Ha) - Šivā (Tha). Ķermenis ir savienojošā tattva starp Šivu un Šakti, viņu apvienība – „Joga” vai „Jamala”, kā saka tantras. Ķermenis ir sakrāls, tajā viss ir pilnīgs, ar ķermeņa palīdžibu Jūs kļūstiet pilnīgi haTha jogā, savukārt ar tās palīdzību Jūs gūstat ķermenī ideālu līdzsbaru – „samarasju”. 

Kādi ir plāni Tradīcijas izplatīšanā, ja tādi vispār ir ?

-Pirmais, ko es plānoju izdarīt, ir iepazīstināt pēc iespējas vairāk cilvēku ar Gorakšanatha tradīciju. Atrast vienādi domājošos, kas ieinteresēti attīstīt šo Tradīciju bijušajās Padomju Savienības valstīs un tālās aizrobežas valstīs (pret Indiju ). Pašlaik, tie kas praktizē jogu, kā likums, zin tādus skolotājus, kā Svatmarama un Gheranda, pēc viņu populārajiem tekstiem, bet maz kurš zin par to, ko mācīja Gorakšanaths, kaut gan viņa nozīme jogas pasaulē ir ne mazāka. Manā skatījumā, tas, ko viņs paveica priekš pasaules, nav mazāk nozīmīgs kā Budas un Jēzus veikums. Viņš deva mums HaTha jogu, ko visi praktizējam, un veica ietekmi, kaut gan varbūt netiešu un nejūtamu, bet ievērojamu, uz visu plašo pasauli. Iespējas, Gorakšanatha vārds un viņa mācība, tik maz cilvēkiem ir zināma, jo Tradīcija ir mistiska un vērsta uz paštransformāciju, bet ne kaut kādu sociālu lietu pilnveidošanu. Nathi pēc būtības nav bijuši sava ceļa aktīvi sludinātāji, tā vērsta uz tiem, kas grib sevi mainīt un atklāt un atvērt sevī augstākās Dvēseles un ķermeņa īpašības. Tāpēc līdz šim rietumos tik maz bijis zināms par Nathiem. Es cenšos šo tukšumu aizpildīt, cik tas ir manos spēkos. Par laimi, man jau tagad ir parādījušies skolnieki dažādās valstīs, kuri man tajā palīdz. Mēs esam izdevuši dažus Nathu tradīcijas tekstus un žurnālu „Ādeš”, kurā rakstam par tradicionālas jogas praksēm un tai tuvu stāvošām sistēmām. Domāju, daudziem praktizējošajiem būs vērtīgi iepazīties ar šiem materiāliem. Un, protams, mēs cenšamies izvietot pēc iespējas vairāk vērtīgu informāciju par Sampradaju internetā, mūsu lapās un sociālajos tīklos; aicinām pazīstamus Nathu Guru, vadam seminārus un praktiskas nodarbības. Esmu priecīgs, ka ir cilvēki, ka sman tajā palīdz, un ceru ka ar laiku viņu būs vairāk.